Nauda parādās par uguni.

15. A. Bīlenšteins 1864. g. Ērgļos. LP, VI, 236, 30, 32.

Viens ceļa vīrs gājis pa celu (bijis piekusis) un ieraudzījis ceļa malā mazu uguntiņu. Dagājis uzpīpēt. Ņēmis vienu ogli un licis uz pīpes, tā nedegusi. Un tā viņš kādas trīs salicis, bet nededzis un nededzis. Tad dagājis viens vīrs, sitis viņam pa ausi un sacījis: «Lops, vai tā uguns? Tā jau nauda! Vai akls esi? Un tas ceļa vīrs aizmidzis. Rītā uzmodies, savu zirgu atradis tāpat, bet viss cits bijis citādi: ne vairs 'guns, ne tās vietas un tās trīs ogles, ko uz pīpes licis, bija palikušas par trim dalderiem.