20. Deļļu Hugons, Salncietis, Kārzdabā Jkr. IV. LP, VII, I, 1057, 4.

Netālu no Kārzdabas, pie Stuļmu mājām, tuvu lielceļa malā, atrodas birze. Veci ļaudis stāsta, ka šinī birzē esot nauda aprakta un ka viņa vairāk reižu esot redzēta kaltējamies. Reiz viens puisis pusnaktī gājis no Kārzdabas uz Stuļmiem. Nonācis netālu no minētās bērzs, viņš pamanījis, ka tanī spīdot uguntiņa. Gribēdams uzpīpēt, piegājis klāt un ieraudzījis, ka pie tās sēdējis vecs vīrs. Puisis viņu laipni apsveicinājis un lūdzis atļaujas paņemt kādu ogli uzpīpēt. Bet vīrs tam nekā neatbildējis. Par to apskaities, paķēris puisis pāri degošas ogle, uzmetis tās uz pīpi, sagrābis sēdētāju un tikai vilkt prom uz Stuļmiem. Bet še nonācis tas ieraudzījis, ka vīra vietā bij vilcis sakārni un, ka uz pīpi uztiktās ogles bijuši spoži pimbeŗi.