21. Jānis Dīcmanis Lieģos. «Pasaku vācelīte». LP, VII, I, 1057, 5.

Veci ļaudis mēdz teikt: kad redzot pa naktim kautkur uguni degam, vai nu pie kāda krūma, vai upmalās, vai kādā grāvī, tad tur nauda degot. Tā reiz viens vīrs pa nakti zirgus ganījis. Netālu savā priekšā viņš ieraudzījis uguni degam. Nekā ļauna nedomādams, nogājis pie uguns. Tur atradis vecu, vecu vīriņu sēdam un sildāmies. Vecajam vīriņam bijusi lāpsta rokā un ar to viņš arvienu uguni pabikstījis. Zirgu gans piegājis vecajam vīriņam klāt un prasījis, lai dodot uguni uzpīpot. Vecais vīriņš atteicis zirgu ganam: «Turi savu paltraka stūri, es tev iebēršu kādu drusciņu!» Zirgu gans paķēris savu paltraka stūri un vecais uzbēris ogles. Kad viņš aizgājis atpakaļ pie saviem zirgiem, tad apskatījis ogles paltraka stūrī un ieraudzījis, ka nav vis ogles, bet spoža zelta nauda. Zirgu gans nemaz vairs neatcerējās, ka jāuzpīpo, bet ļoti priecājās par saviem zelta dukātiem.