36. H. Skujiņa Aumeisteŗu pag.

Viens vecis nācis naktī no kroga. Viņš gājis taisni caur mežiem un purviem. Netālu no mājas, ganību malā, viņš ieraudzījis lielu ugunskuru. Vecis gājis klāt. Viņš izvilcis pīpīti un gribējis aizpīpēt. Kad vecis noliecies pie uguns, lai paņemtu ogli, tad uzreiz dabūjis tādu belzienu, ka iekritis uz mutes ugunī. Bet kā pa brīnumu uguns bijusi auksta. Vecis uzcēlies un skatījies pēc sitēja. Netālu no ugunskura stāvējis liels āzis. Vecis meties āžam virsū un sācis to nežēlīgi sist. Āzis drīz vien pazudis. Vecis iebāzis pīpīti ķešā un gājis uz māju. Otrā rītā vecis pīpītē atradis zelta dukātu. Nu vecis sapratis, kas tā par uguni bijusi. Viņš gājis uz ganību malu, kur vakarnakt ugunskuru redzējis. Kā tad, zeme bijusi piekaisīta ar zelta dukātiem.