Nauda parādās par uguni.

38. H. Skujiņa no 47 g. v. K. Ādernieka Aumeisteŗos.

Vecis nācis pa pašu nakts mellumu no kroga uz māju. Līņāš smalks lietīc un vecis izmircis līdz ādai. Te uzreizi vecis pamanīš, ka pašā ceļmālī spīd uguntīna. Vecis gāš klāt, laikam gribēš sasildīties. Bet kā vecis pie uguntīnas, tā šim - nezi no kurienas nācis, kur ne - balts āzis ar zeltītim ragim un jau atvēzājies, kā var zvelt. Nu vecis āžam ar kūju - blaukš! pa sānim un šim ragi no, kā sapuvuši. Nu vecis vē otreiz āžam pa sānim - blaukš! un āzis tā kā izjuktu un pazustu. Ka nu otrā dienā vecis akal gāš gar to pašu vietu, kur vakar uguntīna kurēsies, ta visa zeme bīsi nosēta ar sidraba un zelta naudu. Vecis sagrābis vesalu auzu tarbu un dzīvāš kā plosts bez bēdu.