39. A. Vaskis Tukumā.

Viens vīrs novērojis, ka vienā vietā naktī vienmēr kuŗas uguns. Reiz gājis raudzīt, kas tur par uguni. Pie ugunskura stāvējis melns āzis ar lieliem ragiem. Vīrs domājis pagaidīt ugunskura īpašnieku un gribējis no uguns aizsmēķēt, bet āzis tūdaļ sācis to badīt un neļāvis uguni ņemt. Vīrs, neko nesagaidījis, gājis mājās. Bet uguns degot tai pašā vietā atkal. Gājis atkal vienu nakti raudzīt. Pie uguns neviena cita, kā tik tas pats āzis, un līdz ko taisoties uguni ņemt, tā badot nost. Vīram radušās aizdomas par naudas kaltēšanos. Vienu nakti tas paņēmis lāpstu un aizgājis pie ugunskura. Vīrs gaidījis gaili iedziedamies. Tuvumā pie šīs reizes tas lāpstu iegrūdis oglēs, un līdz ko gailis sācis dziedāt, sviedis ogles ārā. Ugunskurs tūlīt nozudis, bet izsviestās ogles pārvērtušās par zelta naudu.