40. Pūliņu Gaida Mīlgrāvi.

Vecs vīrs nācis vēlā vakarā no Langciema cauri mežam. Te ieraudzījis zemē mazas uguntiņas. Gribējis uzpīpot, un paņemt vienu oglīti. Bet tikko viņš gribējis oglīti ņemt, tā āzis klāt, un sācis viņu traucēt. Viņš dzinis āzi prom un dusmojies uz ganiem, ka tie āzi atstājuši mežā. Oglīti ņemdams un āzi dzīdams, sadurstījis vairākās vietās zemi. Beidzot tomēr oglīti dabūjis un gājis mājās. Aizgājis mājās un nu ieraudzījis uz pīpes naudas gabalu. Vīrs palicis jau domīgs. Otrā dienā gadījies iet gar to pašu vietu. Te viņš ieraudzījis naudas gabaliņus, kur bijis zemi sadūris. Nu tikai viņš sapratis, ka te nauda kaltējusies, un ka āzis bijis pats velns. Nobēdājies vien, ka nav sadūris zemi vairākās vietās.