44. H. Skujiņa Bilskas pag.

Viens vīrs vēlā vakarā gājis uz māju no meža, kur viņš malku cirtis. Kad vīrs pa mežu nogājis jau labu gabalu, tad ieraudzījis ugunskuru. Viņš piegājis pie ugunskura un gribējis pīpi aizpīpēt. Vīrs paņēmis ogli un uzlicis uz pīpes, bet tā nodzisusi. Ņēmis vēl - tas pats! Beidzot noskaities un sirdīgi nosacījis: «Vells, kas tā par uguni!» un aizgājis. Kad nākamā rītā vīrs atkal gar to vietu gājis uz malkas ciršanu, kur vakarnakt ugunskurs bijis, tad zemē ieraudzījis sidraba naudu. Kuŗu ogli vīrs bijis apcilājis, tā arī bijusi pārvērtusies par sidraba naudas gabalu.