50. Viktors Tereško Ludzas Ēversmuižas pagastā. J. Rupjā kr.

Vīnu raizi muns vacais tāvs beja aptēmējs mežā pi pūra molys prīdi dēļ skolu. Vot jis, atguoj's iz sātu, pasoka sovam bruolam: As atrodu lobu prīdi dēļ skolu, maņ vīnam navarēs nūgrīzt, brauksim obeji, tu maņ paleidzēsi nūgrīzt i obejim skolu gona byus.» Bruoļs soka: «Labi, ka tai, brauksim!» Vokorā azjyudz zyrgu, pajem zuodžu, ciervi i brauc. Braukdami jī sateik buobu iz ceļa, buoba guojaz jīm pretim. «Nu, šudiņ byus nalaimeigi, ka buobu sateik iz ceļa braukdams ci kuojom īdams, vysod nalaimeigi.» Vot vacais tāvs i stuosta: «Maņ daudzi raižu tai gadējuos, ka buobu sateik iz ceļa, vysod nalaimeigi. Vīnu raizi as brauču iz Reigu ar lynym, pirmū satyku buobu, i iz ceļa, ka brauču atpakaļ, puordev's lynus, nū mani atjēma vysu naudu.» Nubraukuši iz mežu, zyrgu pastota iz ceļa, par tū, ka mežā brauksi, byus slīde, i poši nūguoja grīztu prīdys. Daguojuši pi prīdys verās: guņs kurīs, vīna pagale dag, i taida skaidra guņs dag, ka pavysam i dyumi naīt. Nūstuojuši i dūmoj, kū byus daŗeit, ir kas te var guni kurinuot, vyds mežā i naktys laikā. Tod vacais tāvs soka: «Varbyut rneža sorgs aizkyura guni i pots nūguoja kur nabejs, varbyut dreiži atīs i īraudzēs, brauksim lobuok iz sātu.» Tai jī atbrauc iz sātu bez skolu. Vot ūtrā reitā vacais tāvs nūīt pasavārtu, ci dzeiva prīde, i kas tī par guni beja. Nūguoj's iz mežu atrūn prīdi dzeivu, i pagaļe dzeiva, nav pavysam apgaduse. Jis dūmoj, ka na tei prīde, patēmej, calms tys pots, kur beja ciervs īciersts. Tūlaik jis īguoduoja, ka varbyut vaca nauda beja, kab ītū Dīvu zynoj's, byutu pajēms, i naudys gon byutu laikam.