l. Silamalas Vaivariņš Inčukalnā. Balss, 1891. g. nr. LP, V I I, I, 1068, 2.

Reiz Inčukalna Pekas mājas puisis braucis no Ezera krodziņa uz māju un pie Kapara tiltiņa redzējis, ka balta sieviete nāk līdz. Sieviete lūgusies, lai pavedot; bet kad šis to nav darījis, tad viņa lūgusi, lai aizskarot mazākais ar pātagas kātu, bet arī to šis nav darījis. Uz kapara tilta tikušiem, sieviete izsaukusies: «Būtu tu mani aizticis, es būtu par naudu palikusi. Simtu gadu gulēju, vēl simtu gadu jāguļ!» Viņa tūliņ nozudusi, tikai troksnis vēl bijis dzirdams, it kā vaŗa naudu kāds bērtu. No tam tad tiltiņš esot dabūjis vārdu: Kapara tiltiņš.