3. Fr. Fišers Krūtē, Lejas Kurzemē. LP, VII, I, 1069.

Reiz vīram pa celu braucot, izcēlusies no grāvja balta sieva un lūgusi, lai pavizinot. Bet vīrs bijis ļoti nobijies, neņēmis sievu ratos. Tā lūgdamās viņa tam nogājusi ļoti tālu līdz. Beidzot nonākuši pie viena tiltiņa un te nu baltā sieva iegāzusies, sabirdama par naudu, teikdama: «Ai, tu, muļķis vīrs! Būtu tu man drusku piedūris, tava laime uz mūžu būtu dibināta. Bet nu simtu gadu esmu gulējusi, simtu man atkal jāguļ!» Vīrs pēcāk žēlojies, bet nelīdzējis vairs nekā.