6. J. Ķemeris Liezeres dr. Mēdzūlā. Etn. IV, 1894. L P, VIT, I, 1070, 7.

Mēdzūlas Bullēnos, uz Vermju mājas robežām, atrodas maza nedziļa grava, apaugusi skuju un lapu kokiem. Bijusi pavasaŗa, arājs dzinis savu vagu, te uz reizi lēniem soļiem no grāvja iznāk skaista slaika jumprava. Pienākusi arājam jo tuvu klāt, sāk to uzbildināt un vilināt vilina pie sevis. Arājs, būdams bailīgs un vecu stāstu iebaidīts, nezin kāda liksta no tā varot celties neiedrošinājies tai tuvoties. Jumprava tad it kā saskaitusies. lēni atkal ielaidusies zemē un arājs tikai šos vārdus vēl dabūjis dzirdēt: Kaut tu, puisīti, jel tikai ar pātagas galu būtu pie manis piedūries, tad tu nu jau būtu jo bagāts cilvēks. Es būtu pārvērtusies par naudas mucu.» No tās dienas šo grāvi sauc par Jumpravas grāvi.