Nauda parādās par cilvēku.

8. R. V. Bērziņš Annēniešos Etn. I, 1891. LP, VII, I, 1070, 9.

Daudzreiz nauda staigājusi pa ceļu kā skaista jaunava tērpusies uzvalkā sniega baltumā. Tādām jaunavām vajadzējis tikai pirkstu piedurt, tūliņ sakritusi, par naudu palikdama. Bet ļaudis dikti baidījušies no tādām jaunavām. Daudzreiz tās, pa zemes virsu izstaigājušās savās vietās atpakaļ iedamas, sacījušas: «Man' neņēma jauni puiši, vecu meitu dēvēdami!» jeb: «Simtu gadu nu gulēju, vēl gulēšu otru simtu.»

P i e z ī m e. Arī A. Brigadiere no Kalnamuižas uzrakstījusi teiku, kur no Kalnamuižas pilskalna iznākusi jaunava un prasījusi vienam puisim, lai šai aizskaŗot, bet kad puisis nav klausījis, tad sacījusi: «Simtu gadu gulēju, simts vēl jāguļ» (LP, VII, I, l079, 1). P. Š.