10. Kalniņu Jēkabs Ozolnieku Līčos. Jkr. IV. LP, VII, 1, 1071, II.

Nabaga sieviņa gājusi maizi pelnīties, mājās atstādama skuķēnu vienu. Bet kuŗu reizi māte pārnākusi, skuķēns stāstījis, ka smuka meitene nākot un ar šo rotājoties. Māte iedevusi skuķim žagaru, teikdama, lai ar to skuķim uzšaujot. Skuķis uzdevis arī un meitene palikusi par naudas čupu.