11. Kalniņu Jēkabs Ozolnieku Līčos. Jkr. IV. LP, VII. 1, 1071, 12.

Vīrs gājis novakarā pa mežu un saticis skaistu meiteni. Šī nu ņēmusies vīru lūgties, lai tas tai uzsitot - ja ne vairāk, tad lai taču ar pirkstu aizkaŗot. Bet vīrs nelicies ne dzirdot, rāvies nadzīgi uz priekšu, tā kā sviedri pa matu galiem pilējuši. Meitene pazudusi, vīrs nodzirdējis tikai naudu nožvakstam un meitenes vārdus: «Tūkstoš gadu esmu gulējusi - vēl tūkstoš jāguļ.