12. Deļļu Hugons, Salncietis, Liezerē. Jkr. IV. LP, VII,. I, 1071, 13.

Liezeres Ozolmuižas pagastā, netālu no viena ezeriņa, atrodas grava, ko par Velna gravu sauc. Agrāki minētās gravas vietā bijis līdzenums, bet velns, še gulēdams un savu mantu tuvējā ezeriņā sargādams, izgulējis šo gravu, tādēļ viņa dabūjusi nosaukumu: Velna grava. Gar ezeriņu agrāk ceļš gājis garām, pa ko reiz ceļinieks pusnaktī braucis. Šis ieraudzījis no ezeriņa puses jaunu meitu nākot. Meita aizstājusies ceļā un lūgusi, lai viņš tai ar pātagu iesitot jeb citādi kā to aizkaŗot. Kad ceļinieks to neuzdrošinājies un meitas lūgumu atraidījis, tad viņa teikusi: «Es esmu naudas muca un piederu velnam. Ja tu mani būtu aizticis, tad es tev piederētu, bet tagad man vēl simtu gadu jāguļ ezera dibinā; pēc simtu gadiem tika i varēšu atkal cilvēkiem rādīties.» Šos vārdus izteikusi, tā palikusi par naudas mucu un žvārkstēdama ieripojusi ezera dibinā.