13. No Bērzaunes. LP, VII, I, 1072, 14.

Agrāk no Bērzaunes muižas braucis viens puisis uz netālo Apšukalna pļavu sēku pļaut. Līdz kā ticis kalna galā pret dzirnavām, kur tie daudzie akmeņi, te no akmeņiem izcēlusies liela gara jaunava, kurai viens gals bijis dzeltens, otrs gals balts. Jaunava uzaicinājusi puisi pameņģēties, bet tas baidījies. Tad teikusi, lai jel pirkstiņu piedurot; arī to baidījies darīt. Tad jaunava, gubiņā par naudu sabirdama, teikusi, ka septiņas paaudzes esot gulējusi, vēl septiņas gulēšot un tad arāja rokās nākšot.

P i e z ī m e. J. Krastiņš Mangaļos uzrakstījis teiku, kur viens puisis kaut kur jājis. Tam piestājusies jauna meita baltā zīda azģērbā, lūgdamās, lai ar jātnieka rīksti pieduŗot. Šis to nedarījis. Tad meita nošļirkstēdama (pēc naudas) pazudusi. L. P.