14. Fr. Brīvzemnieks Aizputē. «Sborņik». LP, VII, I, 1072, 16.

Reiz braukuši zemnieki garā rindā un ieraudzījuši: ceļa malā stāv kundze, lūgdamās, lai viņai aiztiekot. Šie baidījušies lūgumu izpildīt un pabraukuši gaŗām. Tikai pats beidzamais braucējs, iedzēries zemnieks, uzsitis ar pātagu šai, iesaukdamies: «Nu, še tev, klaidone, ja tā gribi, lai aizkar - nu, še tev!» Tai pašā acumirklī kundze pārvērtusies par naudas čupu. Citi gaŗāmpabraukušie zemnieki, to redzēdami, nu arī saskrējuši apkārt, vēl plēsties sākuši tur naudas labad. Bet kamēr plēsušies. nauda nozudusi. To vien tikai nodzirdējuši: «Simtu gadu gulēju, vēl simtu gulēšu!»

P i e z ī m e. Rendā uzrakstīta teika, kur zemnieks braucis gar Abavu. Piestājusies viena. kundze: lai aiztiekot! Šis neaizkāris. Tad viņa metusies Abavā, teikdama: «Simtu gadu gulēju, simts jāguļ!» Mājā zemnieks atgadījumu izstāstījis citiem, visi nožēlojuši: kāpēc tikai neesot aizticis sievieti? L. P.