Nauda parādās par cilvēku.

15. No Tirzas. Brīvzemnieka «Sborņik». Lp, VII, I, 1072, 18.

Viens zemnieks uzsēdinājis tādu kundzi uz vezumu; jo tā gaužam lūgusies, lai pavedot. Braucis, bet zirgs vilcis atspēries, cik smaga bijusi kundze. Netālu no mājas kundze, no vezuma kāpdama, kritusi un palikusi par naudas čupu. Otrs zemnieks tīšu tad braucis pa to pašu ceļu. Arī ar šo kundze runājusi un šis tūliņ bijis mierā kundzi pavest. Bet kundze to nogrūdusi no vezuma, aizaulekšodama ar zirgu. Vēlāk zemniekam gadījies naktī pa to pašu ceļu iet, tad tas ieraudzījis, ka ar viņa zirgu un vezumu tā pati sieviete pabraukusi secen, bet ne vis vairs viena, melns kungs bijis tai par pavadoni.