24. J. Balodis Velēnā. Brīvzemnieka kr. LP, VII, I, 1076, 28.

Stepiņa kalns atrodas no L. muižas vienu versti. Tur bijis ļoti liels mežs, kur agrāki laudis mantu esot paglabājuši, no nikniem kariem bīdamies. Kalnā redzējuši arvienu naudas uguntiņu degam un mēģinājuši naudu izrakt, bet nekā nedabūjuši. Tad reiz vienam baznīcēnam, pār kalnu ejot, piestājušās divas jaunekles: viena rūsainā apģērbā, otra baltā, un lūgušas vecītim (baznīcēnam): «Pieliec mums savu pirkstu, tad tu tapsi bagāts; bet ja negribi mums aiztikt, tad tevi apbērs ar mūžīgu kalnu.» Vecīšam labprāt bagātība patikusi, pagrūdis rūsaino jaunekli. Tā uz reizi sabrukusi par kapara naudas mucu. Nu grābis pilnas kules, nemaz neievērodams, ka baltā jaunekle vēl uz pagrūdienu gaidīt gaida. Izgaidījusies, nevarējusi sagaidīt, sapiktojusies un sabirzusi par sudraba naudu tādā bezdibiņa dobē. Vecītis sudrabu ieraudzījis, atstājis vara naudu dobes malā un devies dobē pēc sudraba Bet tik ko dobē ticis, sacēlies liels viesulis un apbēris vecīti, apbēris vara un sudraba naudu ar lielu smilšu kalnu. Vēl šodien vecītis tur dus un kalnu sauc apbērtā vecīša vārdā par Stepiņa kalnu.