25. Pētersonu Augusts Skrīveriešos. «Balt. Vēstn. p. 1890. g. nr. 199. LP, VII, I, I076, 29.

Tuvu pie Daugavas stāvajiem krastiem jaukā apgabalā paceļas Putnu kalns. Kalns ir kuplām birzītēm apaudzis un nerimstoši burbuļojošs Ķīsumu grāvis tek tam garām. Ļaužu mutē ir daudz teiku par šo kalnu.

Senāk dzimts ļaudim bija jāiet ar zirgu muižā strādāt. Viens zemnieks, no muižas darba braukdams, satika pie Putnu kalna, viņpus Ķīsuma grāvja, piekusušu veceni, kas gaužām asarām lūdzās braucēju, lai pavedot šo kādu gabalu. Braucējs beigās atļāvis vecenei sēdēt pie sevis ratos. Tikko viņa bija iesēdusies zemnieka ratos, te viesulis uznācis un zemnieka rati pilni piebiruši ar zelta un sudraba naudu, bet pati vecene pazuda gaisā.