Nauda parādās par cilvēku.

32. H. Skujiņa Smiltenes pag.

Viens vīrs gājis naktī no Launkalna uz Jeisku. Meldeŗa pļavā tam piesitusies lepna dāma un sākusi runāt. Dāma teikusi: «Ņem mani par sievu!» Vīrs atteicis, ka viņš ir precējies. Dāma neatlaidusies un teikusi, lai ņem vien, un ka viņa būšot labāka par veco sievu. Kad vīrs nebijis pierunājams, svešā dāma teikusi, ka šis to visu mūžu nožēlošot. Abi gājēji bijuši nonākuši pie mūŗa tiltiņa. Dāma pieskrējusi pie tiltiņa un smagi brīkšķēdama iegāzusies upītē. Vīrs pieskrējis un skatījies. Atvars bijis pilns sidraba naudas, kas lēni nogrimusi dūņās. Nu tik vīrs sapratis, kas svešā dāma bijusi - tā bijusi naudas muca.