Nauda parādās par cilvēku.
38. M. Garkolne no A. Malnaces Līksnā.
Vīnu reizi dzeivuoja vīns puiss. Jis dzeivuoja vīns pats un jam nabeja ni draugu, ni pazeistamu. Vīnā naktī, kad puiss gulēja, pi juo gultas pīguoja vīna sīvīte un prasīja pīsadurt pi juos kaut ar vīnu pierstu. Puiss napīsadyuŗa. Ūtrā naktī otkon tei paša sīvīte pi juo kluot un otkon prosa pi juos pīsadūrt kaut ar pierstu. Puiss gulēja un napīsadyuŗa. Tai tys atsakuortuoja vairuokas reizes. Galīgi puiss sasadusmuoja un svīdja tū sīvīti pi sīnas. Nu sīvītes pabyra nauda. Puiss salasīja naudu un dzeivuoja boguots, bet precētīs navarēja, jo sovu sīvu beja sajēmis.