40. Anna Miķīte, Z. Lancmaņa kr.

Vienam ceļniekam tumšā naktī gadījies iet caur Dzirnavu silu. Ceļnieks bijis jau pašā sila vidū, kad ieraudzījis pretim nākam baltu vīru. Baltais vīrs prasījis ceļniekam, kurp viņš iedams. Ceļnieks atbildējis, ka ejot uz māju. Baltais vīrs lūdzies, lai ņemot šo arī 1īdz, bet ceļniekam bijis bail, un tas sācis kliegt stiprā balsī. Baltais vīrs kliedzis tik pat stipri un teicis, lai viņam iesitot vai pasperot ar kāju. Ceļnieks vēl vairāk nobijies: viņš domājis, ka baltais vīrs ir pats velns. Ceļnieks sācis skaitīt tēva reizi. Piepēži kaut kas nožvakstējis, un baltais vīrs pazudis. Nu tik ceļnieks apķēries, ka baltais vīrs nav vis bijis velns, bet nauda.