10. P. Šmits no P. Zeltiņas Ikšķilē.

Viens vīrs reiz nācis vakarā no darba uz māju. Ejot viņš ieraudzījis kādu suni ar iekritušām pūžņainām acim, kas nācis viņam taisni pretī. Viņš tam uzkliedzis: «Vai tu iesi, maita, no ceļa!» Tā ka suns nav klausījis, tad viņš iesitis tam ar žagaru, kas viņam bijis rokā. Bet tūliņ suns sabrucis un tai vietā parādījusies liela čupa naudas. Vīrs nu saņēmis to naudu un palicis bagāts.

Vēlāku izrādījies, ka to naudu tur bijis ieracis priekš savas nāves kāds bagāts kungs. Uz ieraktās naudas viņš uzracis vēl savu suni virsū. Ļaudis gan bija meklējuši to naudu, šur tur rakuši un uzrakuši arī suni, bet nav domājuši, ka nauda atrodas zem suņa.

Kad nosacītais laiks bijis pagājis, tad nauda parādījusies virs zemes apraktā suņa izskatā, un minētajam vīram nu laimē3ies to dabūt rokā.

P i e z ī m e Fr. Reķis piesūtījis Fr. Brīvzemniekam divas teikas par naudu no Rendas. Pirmā teikā melns suns baidījis naudas racējus. Otrā teikā melns suns skrēji. braucējam pakal. Braucējs sitis suni ar pātagu un tas nu skanēdams sabiris par naudas čupu (LP, VlI, I, 1036, 5 u. 6). P. Š.