11. R. V. Bērziņš Annēniešos, Vidzemē. «Balt. Vēstn. piel. 1894. g. nr. 68. LP, VII, I, 1030.

Reiz ap brokasta laiku senākos laikos K. mājas gani ganījuši govis Lielās Vases meža malā. Izskrējis zaķis no krūmiem un devies uz ganu pusi. Lielākā ganu meita izplētusi priekšautu un skrējusi zaķim pretim. Zaķis nemaz arī nav bijies, bet skrējis klāt mazākai ganu meitai un pie šīs kājām pārvērties par naudas čupiņu. Ganu meita sagrābusi naudas čupiņu un priecīga devusies uz māju. No meža viņas tad izdzirdējušas jauki, priecīgi dziedam un lielus pateicības vārdus izsaucam mazajai, kā arī lielajai ganu meitai.