1. Priednieku Pēteris Lazdonas Patkulā. «Balss, 1894. g. nr. 23. LP, VII, I, 1128, 1.

Pie Patkula Īvānu mājas ir liels akmens, saukts Leišu kārkla akmens. Reiz gani ganījuši lopus netālu no šā akmens. Te ap pusdienas laiku melns kungs pienācis un solījis dot ganiem visu mucu zelta naudas, ja šie atdošot brangāko vērsi. Labi, atdevuši melnajam. Pēc tam kungs nozudis, bet tad no akmens apakšas izcēlusies pilna muca naudas skanēdama vien. Pašu laiku gribējuši naudu ņemt, te ieraudzījuši, ka liels vilks nāk un ejot pārdotam vērsim klāt. Gani sākuši kliegt un rīdīt vilku ar suņiem. Bet tiklīdz vilku čamdījuši, naudas muca pavēlusies zem akmeņa. Nu tikai gani nopratuši, ka melnais bijis pats nelabais, kas vilka izskatā nācis vērsim Pakaļ.

P i e z ī m e. Bīlenšteins 1865. g. uzrakstījis Jaunpilī teiku (Magazin XIV. B.), kur pie Jaunpils Kārtavu kalna viens vīrs vedis vērsi, palicis miegains un nolicies pasnaust. Atmodies - vērša vairs nebijis, bet kabatā atradis pārpārim tik daudz naudas, cik vērsis vērts bijis. L. P.