5. Tirzā. Etn. IV, 1894. I.P, VII, I, 1130, 6.

Dimdu kalns atrodas uz vakariem, apmēram divi verstes no tagadējās Tirzas pilsmuižas pie Vīndedzes mājas. Agrākos laikos Vīndedzes mājas vietā esot bijusi Tirzas Vīndedzes muiža, kas kaŗa laikos līdz ar Tirzas pili nopostīta. Dimdu kalna dienvidus pusē izverd avotiņš, kuŗā atrodoties naudas muca. Tā novēlēta tam, kas avotiņam ziedošot baŗotu vērsi. Vērsis ap avotu trīs reizes jāapvedot riņķī, tad muca vēloties no avota ārā un vilks atkal ņemot vērsi. Viens naudas kārīgs saimnieks esot šā darījis: paņēmis vērsi un aizvedis uz Dimdu kalnu. Kad saimnieks vērsi trīs reizes ap avotu bijis apvedis, tad nācis vilks no Raudzeņu purva un ņēmis vērsi, naudas muca atkal dimdēdama vien vēlusies no avota ārā. Saimniekam palicis vērša žēl, skrējis vilkam virsū un sācis to sist. Vilka aizbēdzis atpakaļ uz Raudzeņu purvu un naudas muca dimdēdama vien ievēlusies avotā atpakaļ. Vēlāk gan saimnieks nožēlojis, ka nebijis vis jātrenc vilks projām, bet - kas padarīts, padarīts - aizgājis uz māju dusmodamies pats par savu muļķību. Kādus gadus vēlāku viens ganu zēns mēģinājis apvest vērsi ap avotu. Zēns vezdams šā runājis: «Šo vērsi es atstāju naudas mucas vietā.» Tiklīdz bijis izrunājis šos vārdus, vērsis nokritis gar zemi un sācis kājām spārdīties. Naudas muca atkal dimdēdama vēlusies no avota ārā. Ganam bijis bail, ka mājā no saimnieka vērša dēļ dabūs pērienu, tas trencis vērsi pie lopiem klāt un naudas muca atkal dimdēdama ievēlusies avotā atpakaļ. Tā šis kalns, no naudas mucas dimdēšanas, dabūjis nosaukumu Dimdu kalns.

P i e z ī m e. Kārlis Bika Gaujienā uzrakstījis teiku, ka Gaujas malā pie Gaujienas mežkunga muižas guļot ūkņā zelta mucas. Reiz no ūkņas iznākusi vecene, piedāvādama zelta mucas, ja ziedošot labāko vērsi. Ganu meita no nedarījusi, tādēļ mucas atvēlušās atpakaļ un vecene pazudusi, teikdama: «Simtu gadu gulēju, simts jāguļ! » L. P.