13. Jānis Sprancis no Pēteŗa Spraņča Skujenē. J. A. Jansona kr.

Skrodeŗu zemē vienu dīķi sauc par Naudas dīķi. Vecos laikos tur dzīvojis viens bagāts kalējs. Šim kalējam bijis pūķis, kas piegādājis naudu, un tādēļ kalējs bijis ļoti bagāts. Kad kalējs bijis tuvu miršanai, viņš aizvilcis savu naudas lādi uz dīķi un noslīcinājis. Slīcinādams viņš lādi novēlējis tam, kas dīķim nodošot baltu bulli ar melnu galvu. To visu noklausījies mazs bērns. Viņš stāstījis to lieliem cilvēkiem, bet viņi tam neticējuši. Tā šī runa gājusi (aužu mutē no paaudzes uz paaudzi. Daudz gadu vēlāk pie dīķa ganījuši divi gani savus lopus. Viņiem bijis liels balts bullis ar melnu galvu. Gani iepriekš minēto nostāstu jau bijuši dzirdējuši un tādēļ pa jokam lēkājuši ap dīķi un saukuši: «Nāc, naudiņa, nāc, naudiņa, mēs tev dosim baltu bulli ar melnu galvu!» Te uzreiz ūdens sācis vārīties un virs ūdens parādījusies naudas lāde, bet tūliņ no meža divi vilki laukā un buļļam pie rīkles klāt. Bērni sabijušies un sākuši brēkt, bet tūliņ arī abi vilki mežā iekšā, un arī naudas lāde nogrimusi vārīdamās vien atpakaļ dīķi.