Vērsis apsolīts par naudu.

16. Juris Upītis Gatartā. LP, V, 401, 197, 7.

Ja gribot izzināt, kas īsti ziedojams, lai naudu izkrāptu no zemes, tad jāuzkaisot domātā vietā smiltis. No rīta smiltīs tad noblendīšot pēdas. Ja smiltīs vēršu pēdas, tad jāvedot vērsis naudas vietai trīsreiz riņķī un jāatstājot (jāpiesienot) turpat.

Reiz ganu meita tā apkaisījusi smiltis un no rīta vedusi trīsreiz vērsi riņķī naudas vietā. Tūliņ nauda - liela tiesa - sanākusi augšā. Bet taisni tai brīdī divi vilki izskrējuši no meža un uzklupuši vērsim. Meita, muļķe, kliegusi palīgus. (Bet to nevajadzējis darīt: tādās reizēs nedrīkstot ne vārda iepīkstēties). Un kā šī nu iekliegusies, nauda nogrimusi atpakaļ zemē: tikai tas palicis, cik priekš kliedziena iegrābusi klēpī. Otrreiz atkal cits kāds nokaisījis smiltis un ievērojis vistas un cālēnu pēdas. Tas bijis gudrāks: piesējis vistu un aizgājis otrā dienā naudai pakaļ. Vista bijusi noplēsta ar visiem cālēniem, bet pie kauliem spiguļojusi naudas čupa.