Vērsis apsolīts par naudu.

26. Mateusa Jēkabs Ciecerē. Jkr. IV. LP, VII, I, 1136, 4.

Reiz Cieceres muižā, pie Cieceres ezera, meita, aitas un kazas ganīdama, ieraudzījusi ezera krastā lielu vāti naudas un pie tās vīru stāvam. Vīrs sacījis uz meitu, lai dodot viņam vienu āzi, tad viņš meitai atdošot to naudu. Iesākumā meita no tam negribējusi neko dzirdēt, teikdama, ka viņas kungs esot bargs, tas viņu par to nositīšot; bet kad vīrs apgalvojis, ka viņai nekas nenotikšot, tad sacījusi: lai āzi ņemot! Tiklīdz kā meita to izsacījusi, tad arī tūliņ āzis bridis ezerā; bet kad meita redzējusi, ka āzis jau tik dziļi ezerā iebridis, ka ragi vien viņam ārā, tad iesaukusies: «Vai, Dieviņ! ko nu kungs sacīs!» Tikko to izsacījusi, tad āzis bridis atpakaļ, bet nauda arī ievēlusies ezerā, sacīdama: «Simtu gadu gulēju, simtu gadu vēl jāguļ!»