Reiz Raustītāju silā ganam govs nozudusi. Pa dienas vidus laiku govi meklēdams, tas ierauga lielu gaŗu sievieti, daudz gaŗāku par pašiem kokiem. Sieviete nemitoties sauc: «Godā, godā!» Zēns nobīstas un paliek kā stabs; bet sieviete, viņu ieraudzīdama, saka: «Nebīsties, aizkar mani ar mazāko pirkstiņu un, ja vairāk ne, tad iesvied ar kādu stibiņu, kunkulīti!» Bet zēns nu vēl vairāk nobīstas un aizskrien projām. Tagad sieva gāzās gar zemi žvākstēdama, pie kam zēns tos vārdus nodzirdēja: «Trīs simti gadu esmu gulējusi, gulēšu vē1 trīs simti!»