7. E. Medniece no Lienas Jupānes Kraukļu pag.

Agrākos klaušu laikos reiz manas mātes vecs onkulis nācis no kroga nakti mājās. Ejot pār vienu upi, kur tilts vedis uz muižu, tam pretī nākusi balta sieviete, ar lielām, mirdzošām acīm. To redzot, vecajam vīram palicis bail. Tomēr, saņēmis beidzamos spēkus, gājis pretī. Rokā tam bijusi paresna klūga kā ceļa spieķis, kā ierocis pret vilkiem, kas tajos 1aikos daudz apkārt klejojuši. Sieviete, redzēdama veco vīru, teikusi: «Piesit man !» , Saprotams, vecais vīrs to nedarījis. Kad vēl tiltam nebijis pāri pārgājis, tad piepēži viņam aiz muguras noskanējis. At skatījies atpakaļ, tas ieraudzījis paceļamies ūdens šalti un dzirdējis: «Simtu gadu es esmu gulējusi un simtu gadu vēl gulēšu.»