Viens puisis reiz ap pusnakti gājis caur Urbuļu silu (Urbuļi - māja Aumeisteru pagastā). Silā viņam piesitusies lepna dāma un aicinājusi, lai tas nākot dancot. Puisis negājis un taisījies tik ātrāki prom. Viņam bijis bailes. Dāma vēl panākusies labu gabaliņu un tad teikusi: «200 gadu gulēju un gaidīju. Tagad gulēšu atkal 200 gadu. Varbūt mani saņems kāds nieka puika, ka tu mani negribēji.» Lepnā dāma sabirusi lielā naudas kaudzē. Nauda nogrimusi.