Naudai vēl jāguļ 100 gadu zemē.

22. H. Skujiņa Aumeisteŗu pag.

Duckas (Aumeisteŗu pag.) klēts galā bijusi agrāk maza apariņa, kuŗā esot nogrimusi nauda. Reiz vasaras naktī nauda kaltējusies. Zilganas liesmas cēlušās no apariņas. Kalps ar savu Sievu gulējuši klētiņā. Sieva pamanījusi, ka nauda kaltējas, un modinājusi vīru: « Pēteri, celies, paņem palagu un uzsvied uz naudas.» Bet vīrs negājis, tam bijis bailes un tas dusmīgi atrūcis: «Es neiešu, man ir bailes!» Kad vīrs tā noteicis, uguns tūliņ nodzisusi un atskanējis tāds savāds troksnis, it kā sidraba naudu maisā bērtu un tāda kā cilvēka balss teikusi: «Simtu gadu gulēju. Gulēšu vēl simtu gadu, ka tu mani nemācēji saņemt.»