Reiz ganu meitai še Gaujienā ganot, uz reizi parādījusies viena vecenīte un teikusi, lai šai dodot labāko vērsi, tad dabūšot zelta naudas, cik tik patīkot. Ganu meita arī no iesākuma bijusi mierā, bet pēcāk palicis brangā vērša žēl, tā ka vecenītei tā vairs ne par ko nav devusi. Te uz reizi arī parādījušās kādas pāra zelta mucas un teikušas: «Simtu gadu jau esam gulējušas,

simtu gadu atkal gulēsim.» Pēc tam viņas žvangzdēdamas un skanēdamas atkal ievēlušās atpakaļ dibenā un līdz ar to vecenīte pazudusi.