Pāra simtu soļu uz vakariem no Ušuru ezera, pret Mežsarga māju vienā punktā saiet pieci ceļi. Pie šīm krustcelēm atrodas liels akmens, pie kuŗa agrāk nauda kaltējusies.

Reiz Jāņu nakti viens vīrs gribējis redzēt, kā paparde zied. Tas aizgājis pie lielā akmens, ieraudzījis papardi un sācis gaidīt. Gaidījis, gaidījis - pusnakts ar' jau bijusi klāt. Te, piepēži pie akmens tas ieraudzījis savādu gaismu un izdzirdis tādu kā naudas skanēšanu. Un - tavu brīnumu -- no zemes izvēlusies vesela muca naudas! Vīrs gribējis iet mucai klāt, bet te - kur gadījies, kur ne --- uz mucas tupot velns un urbjot ka dukāti vien griežoties: kuru reizi svārpstu apgriežot, tā dukāts ārā. Vīrs piegājis pie velna un prasījis, lai dodot viņam arī naudu. Velns ne un ne. Vīrs teicis, ja naudas nedošot, tad parādīšot krustu. Velns satrūcies un teicis, lai skaitot līdz - cik šis izskaitīšot, tik dukātu dabūšot. Vīrs sācis skaitīt un izskaitījis līdz 999. Piepēži muca sākusi grimt. Vīrs gribējis mucu noturēt, bet sākusi grimt muca ar visu zemi. Neko darīt - vīram bijusi jālaiž muca vaļā. No mucas vēl atskanējis: «Tūkstošu gadu gulēju, vēl tūkstošu gadu jāguļ!» Muca nogrimusi, bet vīram palikuši tikai 999 dukāti.