Kādu rītu saimnieks agrā gaismā izgājis no istabas un ieraudzījis kaut ko veļamies uz dīķa pusi. Piegājis tuvāk nu nevarējis saprast: tāda kā govs āda, tāda kā 1iela tāss. Bet viņa skanēdama tikai veļoties un veļoties vaidēdama: «Aiztiec mani, aiztiec mani.

Saimnieks nobijies, bet viņa iesaukusies ieveldamās dīķī: «Simtu gadu esmu gulējusi, simtu gadu gulēšu!»

Ja saimnieks būtu aizticis, viņa būtu pārvērtusies par lielu zelta naudas kaudzi.