Naudai vēl jāguļ 100 gadu zemē.

Duckas robežās (Aumeisteru pagastā) esot purs, ko saucot par Naudas puriņu. Purā esot nogrimusi naudas lāde un uz viņas vāka stāvot liels, balts āzis. Skaidrās dienās pura dibenā varot redzēt nogrimušo naudas lādi, bet ārā neviens to nevarot dabūt. Naudu varot tikai tad no pura ārā dabūt, ja ap viņu vedot baltu kazu vai govi. Reiz mājas bērni ganījuši pie pura govis. Viņi nosprieduši izmēģināt, vai nauda celsies no pura ārā, kad ap to vedīs baltu govi. Gani veduši ap puru baltu govi un skaitījuši: «Āzi. atdod naudu, mēs tev dosim baltu govi!» Govs sākusi purā grimt un naudas lāde sākusi celties no pura ārā. Kad govs bijusi iegrimusi pāri vēderam, tad naudas lāde sākusi celties no pura un uz viņas vāka stāvējis liels balts āzis. Bet tai pašā acumirklī skrējis mežsargs, izstiepis jau plinti un gribējis nošaut āzi, kas stāvējis uz lādes vāka. Bērni kliegdami aizbēguši. Naudas lāde žļakstēdama nogrimusi atpakaļ purā ar visu balto āzi. Mežsargs uzreiz pazudis un baltā govs atkal izkūņājusies no pura. Kad naudas lāde nogrimusi, tad atskanējusi dobja balss: «Nu man jāguļ atka1 simtu gadu un es nākšu tad augšā, kad man dos baltu kazu! »