Viens Daugu mājas puisis Ārlavas pagastā reiz redzējis sagni, kur kāda balss viņam uzsaukusi: «Uzmeklē vienu gluži melnu ērzeli bez kādas baltas zīmes un pataisi aizjūgu no liepas lūkiem. Svētdienā pa dievkalpošanas laiku Bunkas upes viekstā peldēs virs ūdens viens naudas šķirsts. Šo šķirstu tu varēsi dabūt, ja nāksi ar plinti, būsi viens pats un ne no kā nenobīsies. Puisis arī nav nevienam nekā stāstījis par savu sapni, sadabūjis melnu ērzeli un pataisījis liepas 1ūku aizjūgu. Svētdien viņš nu arī aizgājis uz Bunkas viekstu un gaidījis, kas notiks. Pēc neilga laika šķirsts pacēlies uz ūdens. Puisis piejūdzis pie šķirsta melno ērze!i, uzkāpis pats tam mugurā un jājis pāri upei. Piejājis pie krasta viņš atkal izirdējis kādu balsi saucam, lai šaujot. Bet puisis uzreiz ieraudzījis uz krasta kaimiņu mežsargu un nav šāvis. Tad šķirsts atkal iegrimis upes dziļumā un viena balss iesaukusies: « Simtu gadu jau gulēju un vēl simtu gadu būs jāguļ.»