Gar Aizputes pilsētu tek Tabras upīte gaŗām. Vienā upītes līci pilsētas tuvumā ir dzelme, tā sauktā Velna dzelme jeb Velna bedre. Še katru gadu slīkstot mazākais viens cilvēks. Ja kādu gadu neviens nebūtu slīcis, tad otrā gadā droši vien diviem jāslīkstot. Daudz gadu atpakaļ redzējuši otrā upes krastā, no pilsētas rēķinot, uguntiņu pa naktim: tur uz liela naudas pūra esot tupējis melns āzis, naudu sargādams. Neviens nejaudājis šo naudu iegūt. Savu laiku tur iztupējies, āzis ar pūru atkal ievēlies tai dzelmē atpakaļ, noteikdams: «Simtu gadu gulēju, vēl simtu gulēšu!» No tā laika dzelme tad prasot katru gadu ziedu.