Pie Vimbām tajos krūmos, kur tagad pirts ar kutpaču, arvienu uguns degusi. Reiz pie tās uguns viens vīrs gājis smēķēt. Aizgājis un ieraudzījis āzi. Āzis badījis viņu, bet viņš nav baidījies, pārspējis āzi. Tad radies pēc āža vilks, tad lācis, tad čūska - tos visus pārspējis. Beidzot gadījusies skaista jaunekle un gribējusi šo bučot. No jaunekles vīrs sabijies un tā tūliņ viss pazudis - ir uguns, ir jaunekle.

P i e z i m e. Brīvzemniekam no Rendas piesūtīta teika (Vll, I, 1041, 1), kur krupji traucējuši naudas racēju un pēdīgi viena ķirzata tam metusies virsū. Par āzi, kas iztraucējis naudas racēju, raksta Ķalniņu Jēkabs Ozolniekos (1031, 2), kāds Brīvzemnieka darbinieks Nītaurē (ibid.), A. Bīlenšteins 1865. g. Ciecerē (2 teikas 1032, 5. u. 6.) un Ziemelis Trikātā (lO32, 7). P. S.