Vecos laikos viens virs noredzējis sapnī, ka tur un tur ir nauda. Viņš naktī aizgājis rakt. Atradis vajadzīgo priedi uz maza pauguriņa meža vidū un sācis rakt. Bijis jau izracis labi dziļu bedri, kad lāpsta skanēdama atsitusies pret naudas poda malu. Vīrs gribējis jau bedrē lekt, lai varētu podu izcelt, kad uzreiz ieraudzījis milzīgu, resnu čūsku, kas šņākdama apritinājusies ap pauguru. Čūska bijusi asis četras vai pat piecas gaŗa un acis tai spīdējušas kā ogles. Vīrs briesmīgi nobijies un sācis pilnā balsī vaimanāt un palīgā saukt. Pa to laiku naudas pods grimis tik dziļāk zemē iekšā. Kad tas pazudis, arī čūska uz rāvienu pazudusi. Vīrs naudas poda nedabūjis.