Senāk Grenčenieku Muceniekos viens vīrs sapņojis, lai tūliņ ceļoties augšā un eimot uz birzi pie tās un tās egles naudas podu rakt. Vīrs atmodies, uzrāvis ātrumā balto kažoķeli, paņēmis lāpstu un gājis arī. lzgājis pavārtē, ieraudzījis divi melnus suņus. Viņš domājis: «Kas man ar suņiem, lai viņi ir!» Bet suņi nākuši šim cieši pakaļ un kā aizgājuši birzes malā, tā abi divi ieķērušies kažoķeļa stērbelēs un noturējuši vīru, ka ne no vietas pakustēt. Vīram palicis tā nelabi, sabijies, nosviedis lāpstu un steidzies atpakaļ.

Rītā tīšām gājis birzē raudzīt, kas apakš tās nosapņotās egles īsti būs. Aizgājis - vēl citi gājuši līdz - atraduši sivēnu pie egles saknēm ar pārgrieztu rīkli.

P i e z ī m e. Annēniešos Vidz. Upc. M. Skaidrīte uzrakstījusi, ka tur Kalnāžu kalna avotā esot iesviesta kaŗa laikos naudas krūze un ka ātrāk krūzi nevarot dabūt, iekams nav ziedoti 12 balti cāļi un 12 dažādu dzīvnieku galvas. Daudzi esot raudzījuši ziedot šos cāļus un galvas, bet nevienam neesot izdevies krūzi rokā dabūt. Teicēja Ilze Drēviņa. L. P.