Vienam vīram tape sapņos teikts, ka lai tas iet naudu rakt, bet lai tas nebēdā, nekas slikts nenotiks. Vīrs otrā naktī divpadsmitos iet pie ozola to raudu meklēt, un steidz rakt nosvīdis. Te sadzirda troksni aiz muguras un apskata: te skrien melns jātnieks un uzsauc: «Ko tu te dari?» Viņš atbild: «Es roku naudu.» - «To neroc, tā ir mana nauda.» Vīrs neklausa un tik rok vien. Bet tas melnais danco apkārt un tik draud, 1ai nerok, ka slikti būs, bet vīrs neklausa un tik strādā tālāk. «Vai tu redzi, kur tava māja deg?» Vīrs paskatās: un riktīgi, bet par to nebēdā, kad tik dabū naudu. Bet tas melnais draud, ka to noduršot, ja neiešot projām. Vīrs vēl neklausa un jau mana naudas trauku. Te iegrūž melnais ar savu šķerpi, ka zarnas nāk ārā, bet vīrs nemaz nemana, tomēr no bailēm, ka nu būšot pagalam, vīrs bēg uz mājām. Mājās pārskrējis, atrod visu labu un arī sevi veselu, tik tāšu gabaliņi pieķērušies pie svārkiem. Nu iet gan meklēt to naudas vietu, bet viss piebiris cieti kā bijis un vairs nekur neko uzrakt: ne naudu, ne ko citu.