Viens vīrs reiz redzējis sapnī, ka tādā un tādā vietā ir norakta nauda. Nākošu nakti pulksten divpadsmitos viņš nu ir gājis rakt. Rokot nākuši viņu baidīt visādi zvēri, čūskas un spoki, bet viņš par tiem nelicies ne zinis, tikai racis un arī patiešām izcēlis naudas podu. Bet kā nu viņš gribējis naudu projām nest, te pieskrējis viņam kāds vīrs un sācis tam iekšas ārā raut. Ar lielām bailēm viņš tomēr pārskrējis mājā, atnesis naudas podu, nosviedis sievas priekšā un teicis: « Še tev, sieviņ, nauda, bet man gan pašam būs jāmirst. Man iekšas jau sāk ap kājām tīties.» Kad nu 1abi apskatījušies, tad izrādījies, ka tikai salmi viņam bijuši aptinušies ap kājām.