Tris viri sarunajušies iet naudas rakt. Toreiz Lubana vel bijusi veca koka baznicina un tapat ari koka traktieris. Dzirdedami laudis stastam, ka pie traktiera sliekšna esot agraki nauda ierakta, šie tris viri nemušies meginat to izrakt. Tumša nakti nogajuši pie traktiera un sakuši rakt. Pec neilgas rakšanas nacis naudas trauks redzams, bet baididamies, ka celaviri. traktieri guledami, redzes, ka vini nu naudu iznem, gajis viens durvis aiztaisit, kas, laikam liela siltuma del, bijušas vala atstatas. Lai gan virs durvis loti viegli cieti veris, tacu tas celušas tadu troksni, ka kad butu stipra veja kopa cirstas, un visi tris naudas raceji no ša trokšna loti sabijušies, domadami, ka traktieri nu kads uztruksies un naks skatities, kas tur ir. Bet kad no traktiera neviens ara nenaca, laikam tadel, ka nebija no ša trokšna neka dzirdejuši, tad viri atzirgušies un sakuši skatities pec naudas trauka, bet no ta vairs nebijis neko redzet, bijis pavisam pazudis.

Agrakais Lubanas draudzes skolotajs Štams bijis ari dzirdejis, ka pret veco traktieri, uz lielcela vidus, esot nauda ierakta. Ta ari šis, cenzdamies to naudu izrakt, sarunajis klusinam labu pulku, vai lidz 10 malacu, jo pats, klibs budams, nevarejis 1aga rakt. Norunata nakti visi sanakuši un Štams, neka nezelodams, bijis ari šnabi lidz panemis. Lai duša rastos, iemetis ikkatrs pa vienai, otrai glazei un vel pa trešai, un nu stajušies dušigi pie rakšanas, ka sacits, uz paša cela vidus. Pec krietnas rakšanas nacis manams tads ka zarka vaks, un, ka pec trokšna varejis just, zarks bijis :pildits ar skanošu naudu. Te uz reiz varejis dzirdet, ka nupat no muizas uz tilta braucot laikam kads kungs ar drošku. Gribejuši nu gan naudas zarku veikli izraut un aiznest, bet esot loti smags bijis, ka nevarejuši pacelt, tadel atruma no runajuši, tagad begt, un ja kungs klust nelaimigs tai izraktaja dambi, tad vairs negriezties nemaz atpakal; bet ja parkulas kaut ka pari vai garam, tad iet atpakal un iznemt to naudu. Ka sacits, ta darits; laiduši ar visi lekas vala un pats talkas saimnieks Štams ar savu klibo kaju nepalicis pakala. Labu gabalu nobeguši, apstajušies un sakuši klausities, ka nu kungam ies. Klausijušies, klausijušies, bet kungs, tiklidz pie bedres piebraucis,tulit apstajies, un vairs nemaz nevarejis dzirdet ne braucam, ne kritam bedre, ne kliedzam, it neka. Labu laiku klausijušies un neka nevaredami dzirdet, gajuši raudzities, kas noticis, bet nu no naudas zarka nebijis vairs ne vests, bijis gluzi pazudis, un ta nekas vairs neatlicies, ka bedri aizbert un iet mierigi maja naudas nedabujušiem.