Viens jauns zens redzejis sapni, ka Lubanas sila, netalu .no ta saucamam naudas dobem, kur dazs labs, ka domajams, velti pec naudas racis, esot naudas kaste zeme ierakta. Kad savu sapni izstastijis otram zenam, tad norunajuši patiesi naudu izrakt. Bet ka nu pašiem zirga nebijis, tad izstastijuši savu nodomu vienam pavecam, klibam skrodelim, kas izgadajis zirgu un šie atkal pienemuši vinu par trešo biedru. Kada apmakušas dienas vakara taisijušies cela, panemdami lidz krietnu dzelzs iesmu un lapstas. Nobraukuši pie minetam naudas dobem, pajugu atstajuši ar lapstam uz cela un gajuši ar dzelzs iesmu lukot, kur naudas kaste bus. Pec neilgas badišanas ari laimejies uz skanošas naudas kastes uzdurt, bet te taluma ari bijusi balss dzirdama. Jau klibais skrodelis noskaitijis patarus, bet baiss nakusi arvien tuvak dziedadama, ka sils vien skanejis, un klibais skrodelis pazinis to balsi par nomiruša draudzes skolotaja Štama balsi. Redzedams, ka patari neko nelidzes, un domadams, ka Štams nakot ar visiem mironiem no kapsetas, jau sacis bailoties, un manidams, ka sapna redzetajs zens ari jau iemetas dzilak sila iekša, ari skrodelis sacis begt, krizdams un klupdams, ar visu klibo kaju. Iesma turetajs gan vel stavejis uz iesma, bet dzirdedams, ka dziedatajs pašulaik bus klat, un redzedams, ka abi biedri to atstajuši, palicis ari nedrošs un aizsities turpat netalu aiz priedes. domadams, ka dziedatajs aizies garam, tad atkal saks rakt. Bet tiklidz ko iesma turetajs atstajies no iesma, tad ari dziedatajs mitejies, un tikai viesulam lidzigs vejš nošalcis priezu zaros, tad palicis viss it klusu. Nu pec laicina naudas raceji ari savilkušies pie iesma un taustijuši pec kastes, bet vairs nekas zem iesma ne skanejis, ne grabejis.