Vermes upe no senseniem laikiem glabajoties naudas lade, kurai esot jaziedo viena cilveka dziviba, lai dabutu vinu roka.Lades izcelšanai vajagot ari melna erzela ar liepas luku iemauktiem un segliem. Lades celejam esot jakapj erzelim mugura un jajaj upe. Tai laika vinš nedrikstot ne sabities, ne ierunaties, citadi naudas lade nogrimstot atkal dibena.Vecos laikos netalu no Vermes upes bijusi mezasarga maja Maurini un vel kada cita, tagad izbeigusies maja, Mierini. no abu maju saimnieki bijuši veci puiši un sava starpa lieli draugi. Nostasti par lielo naudas ladi nav devuši ari viniem miera un vini sagudrojuši lukot šo bagatibu dabut savas rokas. Pie Mierina dzivojis kads Abeltina par kalpu un to vini dabujuši par savu trešo biedru. Visi tris biedri nu gan nopinuši liepu luku seglus un iemauktus ,bet kur nu nemt melno erzeli? Te Mierinš atcerejies, ka Dundagas Vecvietu saimniekam vinš vasara tadu redzejis. Šo erzeli nu nosprieduši nozagt, jo ar labu, ka viniem licies, erzela tikpat nebutu dabujuši. Tumša rudens nakti nozaguši Vecvietam melno erzeli, parveduši maja, uzlikuši liepas seglus un iemauktus un ta nu gajuši uz Vermes upi. Kad Piegajuši pie upes, tad izcelies strids, kurš nu kaps erzelim mugura un jas upe iekša. Likuši Abeltinam, ka jau kalpam, lai tas jajot; bet šis aizbildinajies, ka vinam esot sieva un berni maja. Kad Abeltina nav klausijis, tad Mierinš pats kapis zirgam mugura un iejajis upe. Naudas lade ari driz zvadzedama un grabedama pacelusies uz udens, bet tulin ari sacelies bargs negaiss, briesmigs viesulis sacis locit kokus un upe sakusi krakt. Uz lades stavejis sarkans gailis uz vienas kajas, kas it ka sminedams skatijies uz vinu. Mierinš sacis manit, ka zirgs grimst, un parbijies izsaucies: «Kungs Jezus!» Uzreiz naudas lade nozudusi un zirgs jutis atkal cietu zemi apakš kajam. Draugi parbijušies un sakuši katrs uz savu pusi begt. Ta naudas lade palikusi atkal upe, kur jau bijusi, un stavot turpat vel lidz šai dienai.