Senos laikos naudu mēdza ierakt zemē, ja kādam apgabalam uzbruka ienaidnieki. Tā reiz viens vācu kungs licis uzlauzt vienā no saviem kambaŗiem grīdu un pārmeklēt, vai tur neatradīs naudu, jo bijis izrunāts, ka minētā kambarī apakš grīdas esot daudz zelta. Strādniekiem tiešām pēc ilgākas meklēšanas izdevies atrast lielāku šķirstu, ko, protams, sākuši celt augšā. Strādnieki nav labi šķirstu pacēluši, ka sulainis jau skrien kliegdams, lai šķirstu laiž dibenā, jo kungam vēders plīstot. Par šo šķirstu tautā bij uzglabājušās valodas, ka kuŗš kungs likšot rakt ārā dārgumus, tam plīsīšot vēders. Tā arī noticis. Un tā šķirsts bijis jāatstāj tāpat minētā kambaŗa pagrīdē.